Niobija inventārs

Tiek lēsts, ka niobija daudzums Zemes garozā ir 20 daļas uz miljonu, kas ieņem 33. vietu starp visiem elementiem. Daži zinātnieki uzskata, ka niobijs ir daudz vairāk sastopams visā Zemē, taču tā lielā blīvuma dēļ tas galvenokārt ir koncentrēts Zemes kodolā. Niobijs dabā nav sastopams tīrā veidā, bet savienojas ar citiem elementiem, veidojot minerālus. Šie minerāli parasti satur arī tantala elementu, piemēram, kolumbītu (ti, kolumbītu, (Fe,Mn)(Nb,Ta)2O6) un koltānu ((Fe,Mn)(Ta,Nb)2O6). Minerāli, kas satur niobiju un tantalu, parasti ir pegmatītu un sārmainu iežu blakusprodukti. Citi minerāli ir kalcijs, urāns un torijs, kā arī retzemju elementu niobāti, piemēram, pirohlors ((Na,Ca)2Nb2O6(OH,F)) un melnā retā zelta rūda ((Y,Ca,Ce,U,Th)( Nb,Ta,Ti)2O6). Šīs lielās niobija nogulsnes atrodas karbonatīta (karbonāta, silikāta magmatisko iežu) tuvumā, kas arī ir pirohlora sastāvdaļa.

Brazīlijā un Kanādā ir vislielākās pirohlora atradnes. Abas valstis atklāja šīs atradnes 1950. gados un joprojām ir lielākās niobija koncentrātu ražotājas. Pasaules lielākās atradnes atrodas karbonātu intruzīvā zonā Arasha, Minas Gerais, Brazīlijā, kas pieder CBMM (Brazilian Company for Mineral and Metallurgy); vēl viena atradne atrodas Goias, kas pieder Anglo American Resources, arī karbonātu intruzīvos iežos. Šīs divas raktuves veido 75% no pasaules kopējās produkcijas. Trešā lielākā raktuves atrodas netālu no Sagenejas, Kvebekas štatā, Kanādā, un saražo 7% no pasaules produkcijas.